Latvija

Pārdaugavas attīstības projektu skati

no Rīgas Koncertzāle projektu majaslapas www.koncertzale.lv

Latvijas valdība, gan saiema, gan arī Rīgas Dome plāno no sava budžeta izlietot 62,3 miljonus Latu, lai celtu koncertzāli.

Latvijas Statistika

Latvijas ārējais PARĀDS 13 gadu laikā ir pieaudzis no 1 miljards ASV dolāriem līdz 27 miljardiem ASV dolāru.

(Latvijas Banks, 2006 gada pārskats)

Valdības donsolidētais bruto parāds: 1,121 miljards Latu. Valdības parāds uz katru iedzīvotāju ir 510 Lati.

(2006. gada Centrālās Statistikas Pārvaldes dati)

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir 4,218 mljr Ls, savukārt izdevumi ir 4,396 mljr Ls. No tā izriet, ka Latvijas valsts pārtērē 178 miljonu Ls vairāk nekā tai patiesībā ir !!!

(Finanšu Ministrijas 2007. gada dati)

Latvijas Valsts Parāds:
12,705 mljr. Ls Valsts ārējais parāds
+ 419 milj. Ls Valsts parādzīmes
Kopējais Valsts Parāds ir 13,124 mljr. Ls
Salīdzinoši valstī IKP 11,300 mljr. Ls
Līdz ar to 2006. gadā Valsts Parāds pret IKP sastāda 116%

(Latvijas Banka 2006. gadā pārskats)

Vidēji pieņemts, ka šis rādītājs valstīm var būt līdz 40% vai 60%. Latvija krietni pārsniedz šo normu ar saviem 116%.

Rādītājs (Parāds pret IKP) sniedz ieskatu par valsts iespēju veikt nākotnes maksājumus par tās parādiem. Ja valsts nevar samaksāt parādu, tā neizpilda savas saistības, kuras var izraisīt paniku gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos. Jo augstāks koeficients, jo mazāka varbūtība, ka valsts atmaksās savus parādus, un lielāks nemaksāšanas risks.

Eksports: 3,272 mljrd. Ls
Imports: 6,298 mljrd. Ls
Bilance: - 3,026 mljrd. Ls

(Latvijas Banka, 2006 gada pārskats)

Valsts Budžets sastāda 37,4% no IKP
Valsts Budžets palielinājās par 24,4% (2005-2006 g.)
Tirgus Bilance - 3 mljr. Ls
Tekošais konts - 21,1% IKP
                       (- 12,6% IKP 2005 g.)

Tekošā konta negatīvo saldo Latvija sedz ar ilgtermiņa kaptālu no ārvalstu tiešajām investīcijām un ilgterminā aizņēmumiem.

(Latvijas Banka, 2006 gada pārskats)

98,2% no kapitāla konta saldo veido ES struktūrfondu pārskaitītie līdzekļi ieguldījumiem

(Latvijas Banka 2006. gada pārskata)

Latvijas Banka

2006. gadā emitēja 1,009 mljrd. Latu
Skaidra nauda apgrozībā 2006. gadā palielinājās par 22,4%
Banku sektorā kopā izsniegtie kredīti uz 2006. gada 31. decembri bija 10,873 mljrd. Latu

(Latvijas Komercbanku asociācijas dati)

Prognozes

Valdības nopietnie korupcijas skandāli norāda, ka diez vai tā izturēs ilgāk par 2007. gadu.

Vadību iespējams pārņems cita labējicentriskā koalīcija, bet jebkura jauna vienošanās maz ticams, ka izrādīsies stabila.

IKP pēc 2007. gada strauji samazināsies

Deficīts galvenokārt tiks finansēts ar ārzemju banku aizņēmumiem.

Ārējais valsts parāds saglabāsies augsts.

Budžeta deficīts un valsts sektora parāds saglabāsies stipri zem Mārstrihtas sliekšņa

Algu pieaugums paliks liels, jo darbaspēka tirgus samazināsies.

Tāpēc, ka inflācija ir stipri virs Mārstrihtas sliekšņa. Latvija diez vai būs spējīga pievienoties eiro zonai pirms 2011. gada, un pastāv ievērojams kavēšanās risks pat pēc tā laika.

(The Economist Intelligence Unit, 21 augusts 2007)

Latvijas un Islandes salīdzinājums

Islande: Brīvi peldošs valūtas kurss
             Vietējās bankas

Latvija: Valūtas kurss piesaistīts pie Eiro
             Ārvalstu bankas (77,4% Latvijas banku pamatkapitāla pieder ārvalstu akcionāriem)

Tomēr abas valstis ir sasniegušas milzīgus tekošā konta deficītus un abas ir izbēgušas no tādām valūtas krīzēm kādas būtu obligāti piemeklējušas tradicionāli piesardzīgo obligāciju tirgu.

Islandes bruto ārvalstu parāds ir 5 reizes lielāks par IKP un centrālā banka ir palielinājusi īstermiņa procentu limes gandrīz līdz 15%.

Latvijā kredītu tirgus palielinās gandrīz par 50-70% ik gadu, pēdējo 3 gadu laikā (mājokļu kredīts gada laikā palielinājies par 68,8%, sansniedzot 4,426 miljardus latu*)

(The Economist, 19 jūlijs 2007)
*LETA